pamatspecialitāte
pamatspecialitāte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
Galvenā specialitāte, arī galvenā darbības joma.
PiemēriMana pamatspecialitāte ir sākumskolas skolotāja.
- Mana pamatspecialitāte ir sākumskolas skolotāja.
- Dzīvē esmu izmantojusi gan pamatspecialitāti, gan iegūtās papildzināšanas.
- Mācību grāmata ir domāta studentiem, kuru pamatspecialitāte ir komerczinības.