mēnesis
mēnesis -ša, dsk. ģen. -šu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Laika skaitīšanas vienība – aptuveni viena divpadsmitā daļa gada (28–31 diena); šāds laika posms (skaitot no jebkuras dienas).
PiemēriAprīlis ir pavasara mēnesis.
- Aprīlis ir pavasara mēnesis.
- Žurnāls iznāk reizi mēnesī.
- Izpildīt pasūtījumu mēneša laikā.
- Gaidīt vairākus mēnešus.
Stabili vārdu savienojumiLabības pļaujas mēnesis. Lapu mēnesis.
- Labības pļaujas mēnesis — augusts.
- Lapu mēnesis; sējas mēnesis; ziedoņa mēnesis — maijs.
- Puteņu mēnesis — februāris.
- Rudens mēnesis — oktobris.
- Rudzu mēnesis — augusts.
- Salnas mēnesis — novembris.
- Sērsnu mēnesis — marts.
- Siena mēnesis — jūlijs.
- Sulu mēnesis — aprīlis.
- Sveču mēnesis — februāris.
- Vilku mēnesis — decembris.
- Viršu mēnesis — septembris.
- Zemliku mēnesis — oktobris.
- Ziedu mēnesis — jūnijs.
- Ziemas mēnesis — janvāris.
1.1.kopā ar: apzīmētājs Šāds laika sprīdis, kam raksturīgs kas īpašs.
PiemēriSpodrības mēnesis.
- Spodrības mēnesis.
Stabili vārdu savienojumiMedus mēnesis. Sala mēnesis. Smaida kā maija mēness. Veļu mēnesis. Ziedoņa mēnesis.
- Medus mēnesis idioma — pirmais laulības mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē.
- Sala mēnesis — novembris.
- Smaida kā maija mēness idioma — sarunvaloda saka par tādu, kam ir plats, arī labsirdīgs smaids, kas ir laimīgs, apmierināts.
- Veļu mēnesis — oktobris
- Ziedoņa mēnesis — maijs.
- Ziemas mēneši — decembris, janvāris, februāris.