mēnessērdzīgs
mēnessērdzīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
mēnessērdzīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
PiemēriViņš esot mēnessērdzīgs.
- Viņš esot mēnessērdzīgs.
1.1.lietvārda nozīmē; formā: noteiktā galotne Cilvēks, kas slimo ar mēnessērdzību jeb somnambulismu.
PiemēriSatrūkās kā mēnessērdzīgais.
- Satrūkās kā mēnessērdzīgais.
Stabili vārdu savienojumiKā mēnessērdzīgs.
- Kā mēnessērdzīgs idioma — saka, ja kāds ir smaga pārdzīvojuma varā un nespēj ar apziņu pilnībā kontrolēt savu rīcību.