Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
mēness
mēness lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
Mēness lietvārds; vīriešu dzimte; formā: vienskaitlis
1.Zemes dabiskais pavadonis, kas naktī atspoguļo saules gaismu.
PiemēriMēness lec, riet, spīd.
  • Mēness lec, riet, spīd.
  • Mēness virsma.
  • Mēness aptumsums.
  • Mēness fāzes.
  • Melna nakts bez mēness.
  • Lidojums uz Mēnesi.
Stabili vārdu savienojumiAugošs mēness. Dilstošs mēness. Jauns Mēness.
  • Augošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst lielāka.
  • Dilstošs mēness periods, kad mēness redzamā daļa kļūst mazāka.
  • Jauns Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz labo pusi.
  • Mēness sirpis mēness apgaismotā daļa, kas redzama kā sirpis.
  • Pilns mēness mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
  • Tukšs mēness mēness fāze, kad tas nav redzams.
  • Vecs mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes redzams kā šaurs sirpis, kura ieliekums vērsts pret Sauli.
  • Vecs Mēness mēness fāze, kad tas redzams kā šaurs sirpis ar izliekumu uz kreiso pusi.
1.1.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Apaļš, kails laukums galvas matainajā daļā.
Stabili vārdu savienojumiKā no mēness nokritis. Smaida kā pilns mēness.
Normatīvais komentārs:Astronomijas termina nozīmē vārdu mēness raksta ar lielo burtu.