uzslaucīt
uzslaucīt -slauku, -slauki, -slauka, pag. -slaucīju darbības vārds; transitīvs
1.Slaukot padarīt tīru (segumu, pa kuru staigā); slaukot (piemēram, grīdu) padarīt tīru (telpu).
PiemēriUzslaucīt grīdu.
1.1.Slaukot savākt (uz seguma, piemēram, ko nobirušu).
PiemēriUzslaucīt gružus.