neomulīgs
neomulīgs [ne-uõmulîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
neomulīga [ne-uõmulîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
neomulīgi [ne-uõmulîgi] apstākļa vārds
neomulība [ne-uõmulĩba] lietvārds; sieviešu dzimte
neomulīgums [ne-uõmulîgùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas izraisa nepatīkamas (piem., neērtības, neveiklības, arī baiļu) izjūtas.
PiemēriIestājas neomulīgs klusums.
1.1.Tāds, kam ir raksturīgas šādas izjūtas.
PiemēriJusties ļoti neomulīgi.
1.2.Tāds, kur nav patīkami uzturēties; nemājīgs.
PiemēriNeomulīga istaba.
Normatīvais komentārs:Praksē šo vārdu izrunā divējādi: ar patskani o vai divskani uo.