izpalikt
izpalikt -palieku, -paliec, -paliek, pag. -paliku intransitīvs, darbības vārds
1.Nenotikt, nebūt (parasti par ko gaidītu, paredzētu).
PiemēriSods par izdarīto izpaliek.
2.Neierasties (tur, kur jābūt, kur gaida).
PiemēriIzpalikt no darba slimības dēļ.