aizbīdnis
aizbīdnis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Stienis, kuru pabīdot aizdara durvis, vārtiņus u. tml.
PiemēriDurvju aizbīdnis.
2.Plāksne, ar ko noslēdz dūmvadu.
PiemēriAiztaisīt krāsns aizbīdni.
3.Ierīce (kā) noslēgšanai.
PiemēriNoslēgt ūdensvada aizbīdņus.