glaimīgs
glaimīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
glaimīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
glaimīgi apstākļa vārds
glaimība lietvārds; sieviešu dzimte
glaimīgums lietvārds; vīriešu dzimte
Iztapīgi laipns, lišķīgs; tāds, kurā izpaužas glaimi.
PiemēriViņš bija laipni glaimīgs.
- Viņš bija laipni glaimīgs.
- Glaimīgs smaids.
- Glaimīga balss.
- Glaimīgi slavēt jubilāru.