klibs
klibs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
kliba -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
klibi apstākļa vārds
klibums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas klibo.
PiemēriKliba meitenīte.
- Kliba meitenīte.
- Klibs suns.
1.1.Tāds, ar kuru klibo (par kāju).
PiemēriViņam ir kliba kāja.
- Viņam ir kliba kāja.
1.2.pārnestā nozīmē Tāds (priekšmets), kam kāda kāja ļogās, ir īsāka, trūkst u. tml.
PiemēriKlibs krēsls.
- Klibs krēsls.