sulot
sulot 3. pers. sulo, pag. suloja intransitīvs, darbības vārds
sulojums vīriešu dzimte, lietvārds
suloties atgriezenisks, darbības vārds
1.Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula1 – par augiem, to daļām.
PiemēriBērzi sāk sulot.
2.Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
PiemēriInfekcijas dēļ operācijas šuves sākušas sulot.