sulot
sulot 3. pers. sulo, pag. suloja darbības vārds; intransitīvs
sulojums lietvārds; vīriešu dzimte
suloties darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt tādam, no kura (parasti lēni, pamazām) izdalās sula1 – par augiem, to daļām.
PiemēriBērzi sāk sulot.
2.Būt tādam, no kā (parasti lēni, pamazām) izdalās šķidrums.
PiemēriInfekcijas dēļ operācijas šuves sākušas sulot.