Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
divcīņa
divcīņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Spraiga sacensība starp diviem sportistiem vienā un tai pašā sporta disciplīnā.
PiemēriPēdējā aplī starp abiem līderiem izraisījās spraiga divcīņa.
  • Pēdējā aplī starp abiem līderiem izraisījās spraiga divcīņa.
  • Šoreiz divcīņā uzvarēja pieredzē bagātākais bokseris.
  • Spēka paņēmienu lietojums divcīņā ar pretinieku komandas hokejistiem.
1.1.Cīņa, sadursme (starp diviem pretiniekiem, diviem spēkiem).
PiemēriVientuļā burātāja un stihijas divcīņa.
  • Vientuļā burātāja un stihijas divcīņa.
2.joma: fiziskā kultūra un sports Sacensības, kurās sportistam jāstartē divās disciplīnās vai divos sporta veidos.
PiemēriZiemeļu divcīņā ietilpst distances slēpošana un tramplīnlēkšana.
  • Ziemeļu divcīņā ietilpst distances slēpošana un tramplīnlēkšana.
Stabili vārdu savienojumiZiemeļu divcīņa.