Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sarušināt
sarušināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Rušinot savirzīt (kur, arī kopā, kādā kopumā, veidojumā).
PiemēriSarušināt smiltis kaudzē.
  • Sarušināt smiltis kaudzē.
1.1.Rušinot sakārtot (kurināmo), piem., krāsnī, ugunskurā; rušinot sakārtot kurināmo (piem., krāsnī, ugunskurā).
PiemēriSarušināt krāsni.
  • Sarušināt krāsni.
  • Sarušināt ugunskuru.
  • Sarušināt ogles.
2.Rušinot padarīt (ko) viscaur irdenu.
PiemēriSarušināt zemi.
  • Sarušināt zemi.
  • Sarušināt puķu dobi.