spraukties
spraukties spraucos, spraucies, spraucas, pag. spraucos darbības vārds; atgriezenisks
1.Virzīties ar grūtībām (cauri kam, starp ko u. tml.).
PiemēriSpraukties cauri cilvēku drūzmai.
- Spraukties cauri cilvēku drūzmai.
- Spraukties citiem garām.
- Motociklists spraucas cauri transporta sastrēgumam.
2.Augot virzīties ārā (no augsnes), kļūstot pamanāmam (par augiem, to daļām).
PiemēriAsni spraucas ārā no zemes.
- Asni spraucas ārā no zemes.
- Sēnes spraucas ārā no sūnām.
2.1.Virzīties ārā (no kurienes), kļūt redzamam (piem., par ko slīdošu).
PiemēriMatu šķipsnas spraucās ārā no cepures.
- Matu šķipsnas spraucās ārā no cepures.
2.2.Izplatīties (pa ko šauru) – par gaismu, dūmiem u. tml.
PiemēriCauri mākoņiem spraucas saule.
- Cauri mākoņiem spraucas saule.
- Dūmi spraucās ārā pa durvju apakšu.