plaisāt
plaisāt 3. pers. -ā, pag. -āja darbības vārds; intransitīvs
plaisājums lietvārds; vīriešu dzimte
Kļūt tādam, kurā ir plaisa vai plaisas.
PiemēriKoks žūstot plaisā.
- Koks žūstot plaisā.
- Sākušas plaisāt mājas sienas.
- Lūpu kaktiņi mēdz plaisāt pēc slimošanas.