svētlaimīgs
svētlaimīgs [svȩ̀tlaĩmîgs] -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
svētlaimīga [svȩ̀tlaĩmîga] -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
svētlaimīgi [svȩ̀tlaĩmîgi] apstākļa vārds
1.Tāds, kas izjūt svētlaimi.
PiemēriLabi tam cilvēkam, kas atrod gudrību, un cilvēkam, kas dabū sev skaidru prātu!.. Mans dēls, neļauj tai izzust no tava redzes loka, tad tu kļūsi svētlaimīgs un gudrs.
1.1.Tāds, kurā izpaužas svētlaime.
PiemēriSvētlaimīgs skatiens.
1.2.Tāds, kad izjūt svētlaimi (par laikposmu).
PiemēriSvētlaimīgs brīdis.