pastorāle
pastorāle dsk. ģen. -ļu sieviešu dzimte, lietvārds
1.Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
PiemēriPastorāles antīkajā dzejā.
1.1.Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
PiemēriKoncertā skanēs T. Ķeniņa pastorāles ērģelēm.
1.2.Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
PiemēriAplūkot muzejā pastorāles.
Cilme:No franču pastorale, kam pamatā latīņu pastoralis ‘ganu-’.