pastorāle
pastorāle dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Viens no bukoliskās literatūras žanriem – dzejolis vai dramatiska ainiņa, kurā tēlota idilliska, bezrūpīga ganu dzīve vai vispār lauku dzīve.
PiemēriPastorāles antīkajā dzejā.
- Pastorāles antīkajā dzejā.
1.1.Instrumentāls skaņdarbs vai cikliska skaņdarba daļa, kas attēlo mierīgas lauku dzīves un dabas ainavas.
PiemēriKoncertā skanēs T. Ķeniņa pastorāles ērģelēm.
- Koncertā skanēs T. Ķeniņa pastorāles ērģelēm.
- Ķeniņa pastorāles ērģelēm.
1.2.Idilliska lauku ainava, kurā attēloti dzīvnieki un ganu mīla.
PiemēriAplūkot muzejā pastorāles.
- Aplūkot muzejā pastorāles.
Cilme:No franču pastorale, kam pamatā latīņu pastoralis ‘ganu-’.