komplektēt
komplektēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
komplektēties darbības vārds; atgriezenisks
komplektācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Veidot (kā) komplektu [1] (1); apvienot komplektā (1).
PiemēriKomplektēt žurnālus.
2.Veidot cilvēku grupu, kurai ir kopīgs mērķis, uzdevums.
PiemēriKomplektēt futbola komandu.
Cilme:No krievu комплектовать, kam pamatā franču completer ‘papildināt’.