komplekss1
komplekss lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vienots (priekšmetu, parādību, elementu u. tml.) kopums, veselums, arī sistēma.
PiemēriVitamīnu un minerālvielu komplekss.
2.Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienu veselumu.
PiemēriViesnīcu, dzīvojamo namu komplekss.
3.Savstarpēji saistīts (piem., fizioloģisku norišu, psihisku procesu) kopums, kas veido vienu veselumu.
PiemēriSarežģīts daiļdarba tēlu un to savstarpējo attieksmju komplekss.
Stabili vārdu savienojumiMazvērtības komplekss.
3.1.formā: daudzskaitlis Pašapziņas trūkums, neticība sev, saviem spēkiem, pārlieku liela kautrība.
PiemēriPārvarēt savus kompleksus.
Cilme:No latīņu complexus ‘aptveršana, savienojums’.