piebraukāt
piebraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; intransitīvs
1.Braukājot ierasties, iegriezties (pie kā); braukājot doties (uz kurieni).
PiemēriSāku regulāri pie viņas piebraukāt.
- Sāku regulāri pie viņas piebraukāt.
- Uz fermu viņš piebraukā gandrīz vai katru dienu.
- Autoveikals piebraukājot reizi nedēļā.
2.transitīvs Braukājot pieblīvēt.
PiemēriAr traktoru piebraukāt sniegu, lai nav irdens.
- Ar traktoru piebraukāt sniegu, lai nav irdens.
- Slēpošanas trase ir piebraukāta un pierullēta.