savārpot
savārpot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
savārpojums lietvārds; vīriešu dzimte
Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.).
PiemēriSavārpojusi labība.
- Savārpojusi labība.
- Ziemāji jau savārpojuši un sāk briedināt graudus.
- Karstā vasara liek graudaugiem savārpot ātrāk.