Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
radniecība
radniecība lietvārds; sieviešu dzimte
1.Sakars starp cilvēkiem, kuriem ir kopējs priekštecis (piem., starp bērniem un vecākiem, brāļiem un māsām) vai kuriem šāds sakars radies laulībā, arī izveidojoties svainībai.
PiemēriBioloģiskā radniecība.
  • Bioloģiskā radniecība.
  • Radniecības saites.
Stabili vārdu savienojumiTāla radniecība. Tuva radniecība.
  • Tāla radniecība — radniecība, kuras pamatā ir kāds sens kopējs priekštecis.
  • Tuva radniecība — radniecība, kuras pamatā ir kāds kopējs priekštecis (parasti iepriekšējā paaudzē).
2.Tuvība, līdzība, kuras pamatā ir kopēja izcelšanās, kopēja cilme (par tautām, valodām).
PiemēriValodu radniecība.
  • Valodu radniecība.
  • Igauņu valodai vistuvākā radniecība ir ar somu valodu un attāla radniecība ar ungāru valodu.
2.1.Tuvība, līdzība, kuras pamatā ir kopēja ģints, dzimta u. tml. (par dzīvniekiem, augiem).
PiemēriSugu radniecība.
  • Sugu radniecība.
3.Tuvība, līdzība (piem., pēc kopīgām pazīmēm, darbības, idejas).
PiemēriDvēseļu radniecība.
  • Dvēseļu radniecība.
Stabili vārdu savienojumiGara radniecība.