kārdinājums
kārdinājums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt), kas kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
PiemēriKārdinājums nopirkt pirmās zemenes.
- Kārdinājums nopirkt pirmās zemenes.
- Padoties kārdinājumam.
- Turēties pretī kārdinājumam jaunumu pastāstīt citiem.
2.Tas, kas izraisa vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt), kura kādu apstākļu dēļ būtu jāapvalda.
PiemēriKārdinājumiem pārpilni veikalu plaukti.
- Kārdinājumiem pārpilni veikalu plaukti.
- Dzīves kārdinājumi.
3.Paveikta darbība, rezultāts → kārdināt.
PiemēriKārdinājums ar solījumiem.
- Kārdinājums ar solījumiem.