kārdināt
kārdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
1.Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
PiemēriKārdināt bērnu ar konfekti.
1.1.Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
PiemēriSpeķa pīrādziņi kārdina pircējus.
1.2.Izraisīt seksuālu vēlmi.
PiemēriTu mani kārdini.
Stabili vārdu savienojumiIevest kārdināšanā.