kārdināt
kārdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds
1.Ar izturēšanos, runu u. tml. censties izraisīt kādā vēlēšanos, kāri (pēc kā, ko darīt); būt par cēloni, ka kādam rodas vēlēšanās, kāre (pēc kā, ko darīt).
PiemēriKārdināt bērnu ar konfekti.
- Kārdināt bērnu ar konfekti.
- Kārdināt ar naudu.
- Mūs kārdina spožie skatlogi.
- Viņu kārdināja iespēja apceļot ārzemes.
- "Pavisam tieva esi. Nu vēl to gabaliņu! Raug, kāds labi nocepies," vecāmamma kārdina.
1.1.Būt tādam, ka rodas vēlēšanās, kāre ēst, dzert (par ko ēdamu, dzeramu).
PiemēriSpeķa pīrādziņi kārdina pircējus.
- Speķa pīrādziņi kārdina pircējus.
- Kafijas smarža kārdina.
1.2.Izraisīt seksuālu vēlmi.
PiemēriTu mani kārdini.
- Tu mani kārdini.
Stabili vārdu savienojumiIevest kārdināšanā.
- Ievest kārdināšanā idioma — pavedināt (kādu) darīt ko aizliegtu, nosodāmu.