asiņot
asiņot 3. pers. -o. pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
asiņošana lietvārds; sieviešu dzimte
Būt tādam, no kura izplūst asinis (par ķermeņa daļām, brūcēm).
PiemēriPirksts sāk no jauna asiņot.
- Pirksts sāk no jauna asiņot.
- Deguns asiņo.
- Asiņojoša brūce.
Stabili vārdu savienojumiĀrējā asiņošana. Iekšējā asiņošana.
- Ārējā asiņošana — asiņu izplūšana no brūcēm organisma virspusē.
- Iekšējā asiņošana — asiņu izplūšana organisma audos vai dobumos.
Stabili vārdu savienojumiSirds asiņo.
- Sirds asiņo idioma — saka, ja ir smagi pārdzīvojumi, ciešanas, liels, žēlums, izmisums.