asistents
asistents lietvārds; vīriešu dzimte
asistente dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Speciālista palīgs; darba galvenā, atbildīgā veicēja palīgs.
PiemēriĶirurga, režisora asistents.
- Ķirurga, režisora asistents.
- Profesora asistente.
- Asistenta pienākumi.
1.1.Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
PiemēriFarmaceita asistents aptiekā.
- Farmaceita asistents aptiekā.
2.Zemākais zinātniskais nosaukums Latvijas Republikas augstskolās un zinātniskās pētniecības iestādēs.
PiemēriZinātniskais asistents.
- Zinātniskais asistents.
3.Invalīdu pavadonis, palīgs.
PiemēriAsistentu pakalpojums invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
- Asistentu pakalpojums invalīdiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.
- Saņemt asistenta pakalpojumu cilvēkam ar invaliditāti.
Cilme:No latīņu assistens, assistentis ‘tas, kas stāv klāt, kas palīdz’.