izcīnīt
izcīnīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Cīnoties iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzcīnīt uzvaru.
Stabili vārdu savienojumiIzcīnīt cīņu.
1.1.Sacensībās, konkursā u. tml. iegūt, sasniegt (ko).
PiemēriIzcīnīt zelta medaļu.
1.2.Ar aktīvu rīcību, pārvarot grūtības, šķēršļus, iegūt, panākt (ko).
PiemēriIzcīnīt autortiesības.
Stabili vārdu savienojumiIzcīnīt kauju.