iemetināt
iemetināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Metinot (tehnoloģiskā procesā karsējot), iestiprināt (kur, arī starp ko).
PiemēriIemetināt tvertnē pastiprinošu ribu.
1.1.Iestiprināt, iestrādāt (kāda materiāla gabalu) kur starpā (piem., ko pagarinot, aizpildot).
PiemēriDēļu apšuvumā iemetināti arī īsāki gabali.
2.Iestarpināt (kādu vārdu, piebildi, parasti cita runātajā).
Piemēri"Kā tad, kā tad!" viņš tikai piekrītoši iemetina.