atspole
atspole [atspuõle] dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
Aužamo stāvu piederums – garena laiviņas veida detaļa, ar kuru velkos ievelk audus.
PiemēriIevietot atspolē saivu ar dziju.
- Ievietot atspolē saivu ar dziju.
Stabili vārdu savienojumiKā atspole. Šaudās kā atspole.
- Kā atspole idioma — šurp, turp; bez apstājas; veikli, čakli.
- Šaudās kā atspole idioma — saka par izveicīgu, kustīgu, darbīgu cilvēku.