dibens
dibens [dibȩ̀ns] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Pamats (piem., ūdenskrātuvēm).
PiemēriDūņains ezera, dīķa dibens.
Stabili vārdu savienojumiNoiet dibenā.
1.1.Pamatne (priekšmetam).
PiemēriKastes, laivas, pudeles dibens.
Stabili vārdu savienojumiDzert līdz dibenam. Iztukšot līdz dibenam.
1.2.apstākļa vārda nozīmē; formā: lokatīvs Apakšējā daļā, apakšā; pie pamatnes.
PiemēriLikt naudu lādes dibenā.
2.Ķermeņa pakaļējā daļa, uz kuras cilvēks, dzīvnieks parasti sēž.
PiemēriŠļūkt uz dibena.
Stabili vārdu savienojumiSadot pa dibenu.
2.1.Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo ķermeņa daļu.
PiemēriNotīrīt bikšu dibenu.
3.Tālākā, dziļākā (piem., telpas) daļa.
PiemēriAtrasties skatuves dibenā.
Stabili vārdu savienojumiIzdzert līdz dibenam. Kā suņanagla (dibenā, pēcpusē, sēžamvietā u. tml.). Nolaist dibenā.