āmurs
āmurs lietvārds; vīriešu dzimte
1.Darbarīks sišanai – kātam piestiprināts garens dzelzs, retāk koka gabals.
PiemēriGaldnieka, kurpnieka āmurs.
- Galdnieka, kurpnieka āmurs.
- Gaļas āmurs.
- Āmura kāts.
- Iesist naglu ar āmuru.
Stabili vārdu savienojumiRefleksu āmuriņš.
- Refleksu āmuriņš — medicīnisks instruments neliela āmura veidā, ar kuru, pasitot pa noteiktu punktu, pārbauda cilvēka refleksus.
1.1.Ierīce (pāļu dzīšanai, metālu apstrādei u. tml.), kurā triecienu izdara brīvi krītošs smagums.
PiemēriPneimatiskais āmurs.
- Pneimatiskais āmurs.
Stabili vārdu savienojumiIesist kā ar āmuru pa galvu. Iesist kā ar āmuru pa pieri. Nonākt zem āmura.
- Iesist kā ar āmuru pa galvu idioma — pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- Iesist kā ar āmuru pa pieri idioma — pēkšņi atjēgties, saprast, aptvert (ko).
- Nonākt zem āmura idioma — tikt pārdotam izsolē (ūtrupē).