spīdināt
spīdināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spīd.
PiemēriSpīdināt kabatas bateriju tumsā.
- Spīdināt kabatas bateriju tumsā.
- Lepni staigāt, zelta auskarus spīdinot.
1.1.intransitīvs Virzīt gaismu (kur).
PiemēriProžektors spīdināja acīs.
- Prožektors spīdināja acīs.
- Spīdināt sejā ar lukturi.