spīdzināt
spīdzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Ar apzinātu, mērķtiecīgu rīcību radīt (kādam) lielas fiziskas, arī psihiskas ciešanas.
PiemēriSpīdzināt ieslodzīto.
2.Panākt, ka (kādam) ir psihiski jācieš, (kas) jāpārdzīvo; mocīt.
PiemēriSpīdzināt skolēnus ar pārspīlētām prasībām.
2.1.Mocīt (dzīvnieku).
PiemēriSpīdzināt suni, turot to pie ķēdes un badinot.
2.2.Mocīt (par dzīvniekiem).
PiemēriKaķis spīdzina noķerto peli.