spīdēt
spīdēt spīdu, spīdi, spīd, pag. spīdēju intransitīvs, darbības vārds
1.Izstarot, izplatīt vai šķietami izstarot, izplatīt gaismu (par gaismas avotu).
PiemēriSaule, zvaigznes spīd spoži.
1.1.Izplatīties (par gaismu, uguni).
PiemēriProžektora gaisma spīd acīs.
2.Atstarot gaismu; būt spožam.
PiemēriSniegs spīd saulē.
Stabili vārdu savienojumi(Viss) spīd un laistās. Elkoņi spīd.
2.1.pārnestā nozīmē Būt spīdīgam; spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) – parasti par pozitīvu emocionālu stāvokli, pozitīvām jūtām.
PiemēriAcis spīdēja no prieka.
3.Spilgti izcelties (citu vidū ar ko).
PiemēriSpīdēt ar savām spējām, zināšanām.
3.1.Izcelties, atšķirties (apkārtējā vidē) ar savu spožo, gaišo krāsu.
PiemēriZaļajā zālē spīdēja dzelteno pieneņu ziedi.
Stabili vārdu savienojumiCeļgali spīd.