Paplašinātā meklēšana
Meklējam spīdēt.
Atrasts vārdos (9):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (62):
- fluorescēt Apgaismojuma ietekmē spīdēt (par vielām, priekšmetiem).
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu, oranžīgu gaismu.
- apvizmot Apspīdēt ar vizmojošu gaismu.
- apvizēt Apspīdēt ar vizošu gaismu.
- spoguļoties Atspīdēt, atspoguļoties.
- atstarot Atspoguļoties, atspīdēt (kur).
- ņirbēt Atstarojot gaismu, nevienmērīgi spīdēt (piem., par sīki viļņotu ūdens virsmu).
- laistīties Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- apliet Bagātīgi apspīdēt (piem., par sauli, uguni).
- žilbt Būt tādam, kam zūd (pilnīgi vai daļēji) spēja skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par acīm.
- fluorescence Dažu vielu spēja spīdēt, ja to apgaismo.
- nelabi Draudīgi, naidīgi (spīdēt).
- gaismēna Gaismas apspīdēto laukumu un ēnu mija (dabā).
- ieslēgt Iedarbināt ar slēdzi (ierīci, tās daļas), pievienojot elektriskās enerģijas tīklam; šādā veidā panākt, ka sāk spīdēt gaisma.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (par acīm); īsu brīdi spīdēt.
- iespīdēties Iesākt spīdēt (piem., par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi spīdēt.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu; īsu brīdi šādi spīdēt.
- uzliesmot Iesākt spoži spīdēt; īsu brīdi spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, kosmiskiem ķermeņiem).
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt; īsu brīdi spoži, nevienmērīgi spīdēt.
- nospīdēt Īsu brīdi spīdēt un pārstāt spīdēt.
- paspīdēt Īsu brīdi uzspīdēt; uz brīdi parādīties (par ko spīdošu, gaišu).
- vizuļot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizmot.
- vizmot Izplatīt mainīga stipruma, nevienmērīgu gaismu (par gaismas avotu); ar mainīgu stiprumu, nevienmērīgi spīdēt (par gaismu); vizēt, vizuļot.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, ar mainīgu stiprumu (par gaismu); spīdēt ar mazliet mainīgu gaismu.
- zvīļot Izplatīt spilgtu, spožu gaismu (par gaismas avotu); spoži spīdēt, atstarojot (kāda gaismas avota) gaismu.
- apstarot Izstarot (gaismu pār ko); apspīdēt, apgaismot.
- luminiscēt Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
- vizēt Mirdzēt, spīdēt (ar mainīgu stiprumu); vizmot, vizuļot.
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt, izpaužoties spēcīgam pārdzīvojumam.
- zvērot Mirdzēt, spīdēt, paužot ļoti spēcīgas, parasti negatīvas, jūtas, psihisku stāvokli (par skatienu, acīm).
- kvēlot Mirdzēt, spīdēt.
- lāsot Mirdzēt, spīdēt.
- mirguļot Mirgot, mirdzēt, spīdēt.
- blāvot Nespodri, bālgani spīdēt (par gaismu, gaismas avotu).
- mirgot Nevienmērīgi, ar pārtraukumiem spīdēt (acīs).
- spīguļot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
- spīgot Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt, mirdzēt.
- nespīdēt Nolieguma darb. --> spīdēt.
- tumst Pakāpeniski pārstāt izstarot gaismu, pakāpeniski pārstāt spīdēt, mirdzēt, kvēlot.
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (acīm) zūd vai vājinās redzes spēja (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- žilbināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēkiem vai dzīvniekiem) zūd vai vājinās spēja skaidri redzēt (par spilgtu gaismu, košu krāsu, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml.).
- apdzist Pārstāt degt, kvēlot, spīdēt.
- nodzist Pārstāt spīdēt, satumst.
- nozibsnīt Paužot kādas jūtas, emocionālu stāvokli, strauji paskatīties (par cilvēku); pēkšņi iespīdēties (par acīm).
- blāzmot Radīt blāzmu (2); spīdēt (par gaismu, gaismas avotu, debess spīdekļiem).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (1).
- spīdums Rezultāts --> spīdēt (2); virsmas spēja atsarot gaismu.
- atplaiksnīties Sākt plaiksnīties; plaiksnoties spoži atspīdēt, atstaroties.
- aizdegties Sākt spīdēt (piem., par debess spīdekļiem).
- atspīdēt Sākt spīdēt.
- uzliesmot Spoži (parasti sārti) atspīdēt; izcelties apkārtējā vidē ar spilgtu, parasti sarkanu, krāsu.
- zaigot Spoži spīdēt (par acīm).
- zvērot Spoži spīdēt (par debess spīdekļiem, blāzmu u. tml.).
- zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
- mirdzēt Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zalgot Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
- zaigot Spoži spīdēt, laistīties.
- liesmot Spoži spīdēt; izstarot (piem., sarkanīgu gaismu).
- saulains Tāds, ko samērā bieži, ilgi apspīd saule (par vietu); tāds, kur samērā bieži, ilgi var iespīdēt saule (par telpu).
- žilbt Zaudēt (pilnīgi vai daļēji) spēju skaidri redzēt (spilgtas gaismas, košas krāsas, spilgtas gaismas apspīdētu atstarojošu priekšmetu u. tml. ietekmē) – par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
spīdēt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
LLVV
MEV