Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
spīguļot
spīguļot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
Nevienmērīgi, mainīgi spīdēt un mirgot.
PiemēriSaulē spīguļo rīta rasa.