zalgot
zalgot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
zalgojums lietvārds; vīriešu dzimte
zalgoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
PiemēriDebesīs zalgo zvaigznes.
- Debesīs zalgo zvaigznes.
- Tu dusi manā sirdī, kā debess jūrā dus, – tā pieber pērlēm bez gala vistumšos dziļumus. Es stāvu kluss un brīnos: zib – zalgo – vizmo – mirdz… Un jautāju: vai tiešām, vai tiešām tā mana nabaga sirds?
1.1.Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
PiemēriRīta saulē zalgo rasa.
- Rīta saulē zalgo rasa.
- Uz gludās klints sienas zalgoja sīkas ūdens lāses.
- Glāzē zalgo sarkans vīns.
1.2.Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
PiemēriKā zilgans spogulis baseinā zalgoja ūdens.
- Kā zilgans spogulis baseinā zalgoja ūdens.
- Sniegainā lauku ainavā zalgo sīki, mazi sidraba žagariņi.
- Eglīte svētku rotā zalgoja zeltā un sudrabā.
2.Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
PiemēriKaķim tumsā zalgo acis.
- Kaķim tumsā zalgo acis.
2.1.pārnestā nozīmē Izpausties (acīs, skatienā).
PiemēriAcīs zalgo ļaunums.
- Acīs zalgo ļaunums.
- Skatienā zalgoja kvēle.