zalgot
zalgot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
zalgojums lietvārds; vīriešu dzimte
zalgoties darbības vārds; atgriezenisks
1.Izplatīt spožu, parasti mainīga stipruma, gaismu; zaigot.
PiemēriDebesīs zalgo zvaigznes.
1.1.Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu.
PiemēriRīta saulē zalgo rasa.
1.2.Spīdēt, izcelties ar krāsas spilgtumu, spožumu.
PiemēriKā zilgans spogulis baseinā zalgoja ūdens.
2.Spoži spīdēt, atstarojot mainīga stipruma gaismu (par acīm).
PiemēriKaķim tumsā zalgo acis.
2.1.pārnestā nozīmē Izpausties (acīs, skatienā).
PiemēriAcīs zalgo ļaunums.