kuilis
kuilis -ļa, dsk. ģen. -ļu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Cūku tēviņš.
PiemēriVarens, balts kuilis.
- Varens, balts kuilis.
- Ražena auguma meža kuilis.
- Kuiļa gaļa.
1.1.pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa Vīrietis, kuru galvenokārt interesē savu seksuālo vajadzību apmierināšana.
PiemēriViņš bija baigais kuilis.
- Viņš bija baigais kuilis.
- Visi vīrieši ir kuiļi.
Stabili vārdu savienojumiViens kuiļa rūciens.
- Viens kuiļa rūciens idioma — saka par to, kas ir padarāms, veicams īsā laikā, ļoti ātri.