Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
kukainis
kukainis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni (galva, krūtis, vēders), ko klāj hitīna apvalks, ar taustekļiem un trim pāriem kāju.
PiemēriSīks kukainis.
1.1.joma: zooloģija; formā: daudzskaitlis Posmkāju klase, kurā ietilpst šādi dzīvnieki [Insecta].
PiemēriKukaiņi ir vislielākā dzīvnieku klase.
1.2.pārnestā nozīmē Būtne, radījums.
Piemēri"Un tu nāci pie briesmīgā Arka atvainoties? Vai zini, tu gan esi viens jokains kukainis!"
Stabili vārdu savienojumiKukaiņu ciems.