Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ūpis
ūpis ūpja, dsk. ģen. ūpju lietvārds; vīriešu dzimte
1.Liels pūču dzimtas putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm [Bubo bubo].
PiemēriMežā vaid ūpis.
1.1.pārnestā nozīmē Nesabiedrisks, nedraudzīgs cilvēks.
PiemēriPēc dabas vīrietis esot īsts ūpis, allaž nerunīgs.