spējīgs
spējīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
spējīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
spējīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
PiemēriSpējīgs māceklis, ministrs, uzņēmējs.
Stabili vārdu savienojumiRīcības spējīgs.
1.1.Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriMazuļi ir spējīgi lidot.
Stabili vārdu savienojumiSpējīgs uz visu.