spējīgs
spējīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
spējīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
spējīgi apstākļa vārds
1.Tāds, kam ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kurš rada iespēju ko sekmīgi darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko.
PiemēriSpējīgs māceklis, ministrs, uzņēmējs.
- Spējīgs māceklis, ministrs, uzņēmējs.
- Spējīgs risināt smagus jautājumus.
- Komanda ir spējīga iekļūt finālā.
- Darba spējīgo iedzīvotāju veselība.
Stabili vārdu savienojumiRīcības spējīgs.
- Rīcības spējīgs — tāds, kam ir tiesības veikt juridiskas darbības un kas spēj atbildēt par savu rīcību; rīcībspējīgs.
1.1.Tāds, kam ir īpašība, īpašību kopums, kurš nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) – par dzīvniekiem, augiem.
PiemēriMazuļi ir spējīgi lidot.
- Mazuļi ir spējīgi lidot.
- Bambusi ir spējīgi augt bez balsta.
Stabili vārdu savienojumiSpējīgs uz visu.
- Spējīgs uz visu idioma — 1. Saka par cilvēku, kas ir spējīgs izdarīt ko ļoti kaitīgu, nevēlamu.2. Saka par (ko), kas ir spējīgs izdarīt iespējami labāko.