transcendentālisms
transcendentālisms lietvārds; vīriešu dzimte
Filozofijas un literatūras virziens (19. gs. 30.–50. gados), kurā uzskatīja, ka Dievs pastāvīgi mājo dabā un cilvēka dvēselē.
PiemēriKanta transcendentālisms.
Cilme:No angļu transcendentalism, kam pamatā latīņu transcendentalis, transcendere ‘pāriet; pāriet robežu’.