mist
mist mītu, mīti, mīt, pag. mitu darbības vārds; intransitīvs
1.Pastāvīgi dzīvot, uzturēties (kur).
PiemēriVecāki mīt atsevišķā dzīvoklī.
- Vecāki mīt atsevišķā dzīvoklī.
- Ezerā mīt dažādas zivis.
1.1.Dzīvot (kādos apstākļos).
PiemēriMist nabadzībā.
- Mist nabadzībā.
- Ģimene mīt lielā šaurībā.
- Dzīvnieks vairākas dienas mita aukstumā un lietū.
1.2.pārnestā nozīmē Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) – par personības, rakstura, psihes īpašībām u. tml.
PiemēriBērnā mīt liela mīlestība pret dzīvniekiem.
- Bērnā mīt liela mīlestība pret dzīvniekiem.