ņudzēt
ņudzēt 3. pers. ņudz, pag. ņudzēja darbības vārds; intransitīvs
1.Būt (kur) lielā daudzumā – piem., par ko sīku, kustīgu.
PiemēriGaļas gabalā ņudz tārpi.
Stabili vārdu savienojumiŅudz kā skudru pūznī.
1.1.Būt tādam, kur (kas) ir lielā daudzumā.
PiemēriMuzejs ņudzēja no apmeklētājiem.