Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
ņirgt
ņirgt ņirdzu, ņirdz, ņirdz, pag. ņirdzu intransitīvs, darbības vārds
1.Ļauni, nekaunīgi smieties; ļauni zoboties.
PiemēriŅirgt par tiesu bezspēcību.
Stabili vārdu savienojumiŅirgt sejā.
2.sarunvaloda, neliterārs Smieties.
PiemēriSkaļi ņirgt.
3.konstrukcijā: vārdu savienojums "ņirgt pretī" Būt redzamam, rēgoties (par ko neglītu, nepatīkamu).
PiemēriPiegāju pie spoguļa, man pretī ņirdza izspūris, noraudājies vieplis.
3.1.transitīvs; konstrukcijā: vārdu savienojums "ņirgt zobus" Rādīt, atsegt zobus.
PiemēriSuns skatās acīs un ņirdz zobus, gatavodamies kost.