Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izstūrēt
izstūrēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
Stūrējot (transportlīdzekli), izbraukt (no kurienes, kur u. tml.).
PiemēriIzstūrēt autobusu pa līkumaino kalnu ceļu.