Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
subordinatūra
subordinatūra lietvārds; sieviešu dzimte
Medicīnas studentu sākotnējā specializācija, kuras laikā viņi izpilda ārstniecības iestādes ārsta (ordinatora) pienākumus diplomēta ārsta uzraudzībā.
PiemēriStudējot institūtā, pēdējo gadu biju subordinatūrā pie slavena profesora.
Cilme:No latīņu sub ‘zem, pie’ un krievu ординатура, kam pamatā latīņu ordinator ‘rīkotājs, kārtotājs’.