midzenis
midzenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
1.Veidojums (dzīvniekiem) no vienkopus savilktām lapām, zāles, zariem, sūnām u. tml.; ala, slēptuve, kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem; miga.
PiemēriPeļu midzenis.
- Peļu midzenis.
- Lāču, vilku midzenis.
- Iznīcināt lapseņu midzeni.
2.sarunvaloda Netīrs, nekārtīgs miteklis.
PiemēriLaupītāju midzenis.
- Laupītāju midzenis.
- Narkomānu midzenis.
Stabili vārdu savienojumiČūsku midzenis. Kā lapseņu midzenis. Lapseņu midzenis.
- Čūsku midzenis idioma — vieta, kur mīt ļauni, bīstami cilvēki; ļaunu, bīstamu cilvēku kopums.
- Kā lapseņu midzenis idioma — saka, ja kaut kur ir trokšņaini, nemierīgi.
- Lapseņu midzenis idioma — bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta.