Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
miegapūznis sarunvaloda
miegapūznis -žņa, dsk. ģen. -žņu vīriešu dzimte, lietvārds
1.Cilvēks, kas mēdz daudz gulēt; guļava.
PiemēriLabrīt, miegapūžņi!
1.1.pārnestā nozīmē Pasīvs, neizdarīgs cilvēks.
PiemēriSliņķi un miegapūžņi.